Zelta zirga tēma ir plaši atspoguļota gan latviešu, gan citu tautu mitoloģijā. Zelta zirgs latviešu folklorā – mītiskajās dainās – ir saules un debess dievību piederums. Tā ir daļa no indoeiropiešu tautu, to vidū latviešu, mitoloģijas, kas saistīta ar sezonālo tematiku, kā arī diennakts gaitu.

Senlaikos nošķīra divas sezonas – auksto ar ziemas neredzamo, pamirušo sauli un silto ar atmodināto, silto sauli. Sauli brīnumpasakās iemieso princese, kas jāatbrīvo no ziemas sastinguma. To izdara pavasara dievība – latviešiem Ūsiņš, kura vārda izcelsme saistāma ar darbības vārdu "aust", vai pasaku varonis – trešais tēvadēls. Līdz saulei, kas atrodas debesu kalnā, var tikt tikai trijos paņēmienos: ar vara zirgu, kas iemieso pazemes un ūdeņu spēkus; ar sudraba zirgu, kas apvieno zemes un virszemes spēkus; ar zelta zirgu, kas ietver dievišķo vai dievību piešķirto spēku varonim. 

Zelta monēta veltīta zelta zirga tēmai. Monētas grafiskā dizaina autors ir Ivars Heinrihsons. Mākslinieka vārdiem runājot, monētas saturisko izteiksmi iedvesmojusi populāra latviešu tautasdziesma un zeltainā Latvijas jūra un sengrieķu mīts par zirgiem, kuri velk jūras dieva Poseidona ratus. Abas ierosmes vieno pārdabiska mirdzuma izpausme zirgu veidolā. Zelts asociatīvi un vizuāli saistās ar sauli, "zelta sedli " – ar tās starojumu jūrā. Zelta krāsa kā latviešiem, tā citām mūsu radu tautām saistīta ar dievišķumu un debess dievībām, visvairāk ar Sauli kā dievību.

Skatīties video