Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viena no galvenajām personībām Latvijas 20. gs. pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo pavasara ainavu gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē un citos Eiropas mākslas centros. Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra pārmaiņās, gūstot panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā viņa tēli un noskaņas saglabājušies mūsu ainaviskās vides izjūtā. Gleznotāja radīto dabas koptēlu un klasiski komponēto Latvijas ainavu gadalaiku mijā mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis ievērojams arī kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs Latvijā, pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un starptautisku izstāžu rīkotājs.