Marta Staņa (1913–1972) ir spožs vārds 20. gadsimta arhitektūras, dizaina un mākslas vēsturē. Viņas arhitektūras darbi tapuši 20. gadsimta 50.–70. gados. Vairākums no tiem oriģinālajā izskatā nav saglabājušies, taču M. Staņas nozīmīgākais darbs – Dailes teātra ēka – lepni pilda kultūrvietas funkciju un ir ikvienam pieejams modernisma arhitektūras piemineklis arī šodien.
Progresīvas idejas muzeju, kafejnīcu un biroju ēkām, formas un jauno materiālu iespējas M. Staņa savienoja ar empātisku attieksmi pret apkārtni, dabu un cilvēkiem. Telpu un tās priekšmetus arhitekte veidoja kā vienotu ansambli. M. Staņa bija arī talantīga māksliniece un savas idejas pauda krāšņās arhitektūras vizualizācijās uz papīra.
Uz monētas attēloti M. Staņas projektu skiču fragmenti: divi ievērojamākie darbi Rīgā – Dailes teātris un eksperimentāla daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Brīvības ielā 313 –, kā arī nerealizēti projekti – skices skatu tornim Gaiziņkalnā, brīvdabas koncertzālei Rēzeknē, Nacionālajam teātrim Budapeštā, labiekārtojuma elementi un koki, kas kopā raksturo komplekso M. Staņas arhitektūras praksi.
Arhitekte bija arī mācībspēks tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Ar savu pieeju viņa ir iedvesmojusi vairākas mākslinieku, scenogrāfu, interjeristu un dizaineru paaudzes.