Dziesmu svētku 150. gadadienai veltītā kolekcijas monēta "Dziesma saviļņo"

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir nozīmīgs kultūras notikums Latvijā. Tas allaž ir spēcīgs, emocionāli vienojošs un saviļņojošs notikums. 2023. gadā aprit 150 gadu kopš I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku norises. No pirmajiem svētkiem ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos piedalīsies ap 40 000 dalībnieku. Svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu no Latvijā un vairāk nekā 100 – ārvalstīs.

Dziesmu (un vēlāk arī deju) svētki notikuši vidēji reizi 5.8 gados. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā – tā ir pasaulē atzīta kultūras vērtība.

"Dziesmu un deju svētku notikums ir lokālo, mantoto tradīciju sastapšanās vieta, mantojuma kopīga iedzīvināšana lietojumā un jaunrade tradīcijas ietvarā. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un svētkus svētījot, top mūsu kopīgais emocionālais un kultūras kapitāls, kura pārvaldīšana un vairošana ir iespējama, tikai ar katra dalībnieka līdzdalību un visu dalībnieku sadarbību nemitīgi pilnveidojot savu tradīciju lietotpratību. [..] Dziesmu un deju svētku tradīcijai bija, ir un būs svarīga loma nācijas pašapziņas veidošanās procesā."
(Mellēna, Māra. Dziesmu un deju svētki. Tradīcija. Mūsu kultūras kapitāls.)

Lai godinātu šo notikumu, Latvijas Banka izlaiž Dziesmu svētku 150. gadadienai veltītu sudraba eiro kolekcijas monētu "Dziesma saviļņo".

Monētas grafisko dizainu veidojuši mākslinieki Anna Līva Traumane un Harijs Vucens. Monēta notver Dziesmu svētku sajūtas: svētkiem raksturīgo emocionālo daudzkrāsainību – kopības izjūtu, muzikālo un emocionālo saviļņojumu –, kā arī vizuālo košumu – plašo un daudzveidīgo tautastērpu krāsu spektru.

Monētas formu saviļņo Dziesmu svētkiem raksturīgā koru rindu kustība, plīvojošās lentes un brunči, karogi, emocionālais saviļņojums un pati dziesma – skaņas vilnis.

Krāsa un košums sasaucas ar tautastērpu dažādību, svētku noskaņu un pacilātības sajūtu.

Daudzu krāsu saplūšana simboliski manifestē atšķirīgo cilvēku un tradīciju sanākšanu no visdažādākajām vietām vienotā korī. Plecu pie pleca dziedātāji kļūst par vienu kori, saplūst vienā dziesmā.

Krāsas izvēlētas, iedvesmojoties no dažādu Latvijas novadu tautastērpu izteiksmīgākajiem toņiem.

Monētai ir īpaši radīta unikāla horizontāla taisnstūrveida forma, tā atspoguļo svētkiem, estrādei un korim raksturīgo horizontalitāti. Monētas forma ir pretspiesta, tā rada skulpturālu un vienotu viļņveida kustību, ritmu.

Monētu veido piecas daudzkrāsainas joslas kā koru rindas, daudzas balsis un koru mūzikai raksturīgā daudzbalsība.

Skatīties video